Bronhoskopija ir procedūra, lai pārbaudītu elpceļus un plaušas ar instrumentu, ko sauc par bronhoskopu. Šo procedūru veic, lai diagnosticētu vai ārstētu vairākus elpceļu un plaušu traucējumus.
Bronhoskops ir caurule, kas aprīkota ar gaismu un kameru galā. Šīs šļūtenes platums ir 1 cm un garums 60 cm. Parasti bronhoskopijā izmanto elastīgu bronhoskopu. Tomēr dažos gadījumos ārsts var izmantot stingru bronhoskopu.
Bronhoskopijas indikācijas
Ārsti var veikt bronhoskopiju šādiem mērķiem:
- Infekciju noteikšana plaušās, kuras nevar diagnosticēt ar citām izmeklēšanas metodēm
- Slimību vai aizsprostojumu pārbaude plaušās vai elpceļos pirms plaušām
- Veicot audu paraugu ņemšanu (biopsiju) plaušās, piemēram, ja ir aizdomas par plaušu vēzi
- Noskaidrojiet asins atklepošanas, elpas trūkuma, zema skābekļa līmeņa asinīs un klepus, kas ilgst vairāk nekā 3 mēnešus bez redzama iemesla, cēloni, piemēram, tuberkulozes gadījumā.
- Nosakiet, vai pēc plaušu transplantācijas notiek atgrūšana
- Apstipriniet neparastus plaušu attēlveidošanas rezultātus
Brīdinājums par bronhoskopiju
Pastāstiet savam ārstam par visām zālēm, uztura bagātinātājiem un augu izcelsmes produktiem, ko pašlaik lietojat. Pastāv bažas, ka noteiktu zāļu vai uztura bagātinātāju lietošana varētu traucēt procedūras norisi vai pat ietekmēt izmeklējuma rezultātus.
Turklāt pastāstiet ārstam arī tad, ja ciešat no noteiktām slimībām vai saņemat jebkādu terapiju vai medikamentus.
Pirms bronhoskopijas
Ir vairākas lietas, kas pacientiem jāzina pirms bronhoskopijas, proti:
- Pirms bronhoskopijas pacientiem ir jāizņem zobu protēzes, brilles, kontaktlēcas vai dzirdes aparāti.
- Pacientiem nedēļu pirms bronhoskopijas veikšanas jāpārtrauc asinis šķidrinošu zāļu, piemēram, varfarīna un klopidogrela, lietošana.
- Pacientiem pirms bronhoskopijas veikšanas jābavē 6–12 stundas.
- Pēc bronhoskopijas pabeigšanas pacientam ir jāuzaicina kāds, kas viņu aizvedīs mājās un pavada atpūtas laikā.
Bronhoskopijas procedūra
Pirms bronhoskopijas sākuma ārsts veiks šādas darbības:
- Lūdziet pacientam apsēsties vai apgulties uz muguras, rokas pie sāniem
- Pacienta pievienošana monitoram, lai procedūras laikā vienmēr varētu kontrolēt pacienta sirdsdarbības ātrumu, asinsspiedienu un skābekļa līmeni
- Injicējiet sedatīvu līdzekli, lai atslābinātu pacientu, vai vispārēju anestēziju, ja ārsts izmanto stingru bronhoskopu
- Anestēzijas līdzekļa izsmidzināšana pacienta mutē un kaklā, lai notirpinātu muti un kaklu
- Anestēzijas līdzekļa uzklāšana želejas veidā pacienta degunam, ja bronhoskops jāievada caur degunu
Bronhoskopija tiek uzsākta pēc anestēzijas līdzekļa iedarbības. Ārsta pirmais solis ir ievietot bronhoskopu pacienta degunā vai mutē. Pēc tam bronhoskops tiks lēnām nospiests līdz plaušām. Šis process ir nesāpīgs, taču pacientam var rasties diskomforts.
Kamēr bronhoskops ir iespiests, ārsts caur monitora ekrānu redzēs elpceļu stāvokli. Atkarībā no pacienta stāvokļa ārsta turpmākās darbības var ietvert:
- Plaušu izskalošana ar fizioloģisko šķīdumu, pēc tam paņemšana atpakaļ, lai pārbaudītu, vai tajās nav patoloģisku šūnu, baktēriju, gļotu vai svešķermeņu.
- Audu paraugu vai audzēju ņemšana plaušās
- Uzstādīt stents ar ultraskaņas palīdzību elpošanas traktā elpceļu paplašināšanai
- Noņemiet gļotas, strutas vai svešķermeņus, kas aizsprosto plaušas
- Ārstē aktīvu asiņošanu plaušās, sabrukušas plaušas (pneimotorakss) vai audzējus plaušās
Visa bronhoskopijas procedūra, ieskaitot sagatavošanos un atveseļošanos pēc anestēzijas, var ilgt aptuveni 4 stundas. Tomēr pati bronhoskopijas procedūra ilgst tikai aptuveni 30–60 minūtes.
Pēc bronhoskopijas
Ārsts uzraudzīs pacienta stāvokli vairākas stundas pēc bronhoskopijas, lai pārliecinātos, ka pacientam nav komplikāciju.
Ir svarīgi atcerēties, ka pēc bronhoskopijas pacienta mute un kakls paliks nejutīgi vairākas stundas. Lai novērstu pārtikas un dzērienu iekļūšanu plaušās, pacientam nav atļauts ēst un dzert, līdz anestēzijas līdzekļa iedarbība izzūd.
Pacientam var būt arī iekaisis kakls, aizsmakums vai klepus, taču tie ir normāli pēc bronhoskopijas. Lai to mazinātu, pacients var dzert siltu ūdeni un lietot pastilu (pastilām) pēc tam, kad mute un kakls nav sastindzis.
Bronhoskopijas rezultātus ārsts pacientam izskaidros 1-3 dienas pēc procedūras. Bronhoskopijas rezultātus var uzskatīt par normāliem, ja paņemtās šūnas un šķidrums ir normāli, vai arī elpceļos nav šķēršļu, patoloģisku audu vai svešķermeņu.
No otras puses, bronhoskopijas rezultāti ir neparasti, ja tiek konstatēti šādi apstākļi:
- Tuberkulozes infekcija
- Baktēriju, vīrusu, sēnīšu vai parazitāras infekcijas
- Elpošanas ceļu sašaurināšanās
- Bojājumi, kas saistīti ar alerģiskām reakcijām
- Plaušu audu anomālijas vai iekaisums
- Audzēja audi vai vēzis plaušās vai apvidū ap plaušām
- Atgrūšanas reakcijas pēc plaušu transplantācijas
Šie rezultāti palīdzēs ārstam noteikt ārstēšanu vai turpmāko izmeklēšanu, kas pacientam jāveic.
Bronhoskopijas riski
Bronhoskopija parasti ir droša, taču saistīta ar risku. Dažos gadījumos šī procedūra var izraisīt:
- Drudzis
- Pneimonija
- Asiņošana plaušās biopsijas dēļ
- Bronhoskopijas laikā gūtā trauma dēļ sabrukusi plauša
Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja pēc bronhoskopijas novērojat šādas sūdzības:
- Drudzis vairāk nekā dienu
- Grūti elpot
- Sāpes krūtīs
- Asiņojošs klepus
