Murgi var likt cilvēkam pamosties no miega, jūtot bailes vai satraukumu. Gandrīz ikvienam ir ik pa laikam bijuši slikti sapņi, taču ir arī cilvēki, kas tos piedzīvo bieži. Lai tiktu galā ar murgiem, kas parādās pārāk bieži, vispirms ir jāzina, kascēlonis.
Redzot sliktu sapni, cilvēks pamodīsies no miega ar dažādām reakcijām, piemēram, kliegšanu vai pat raudāšanu. Murgi var arī paātrināt sirdsdarbību un izraisīt svīšanu.
Murgi bieži liek cilvēkiem, kas tos piedzīvo, baidīties atgriezties gulēt, jo viņi joprojām iztēlojas notikumus savos sapņos.
Iemesls Izskats Murgs
Parasti bērni biežāk piedzīvo murgus, taču tas nenozīmē, ka pieaugušajiem tie nevar būt.
Bērni murgus parasti piedzīvo 2-6 gadu vecumā un līdz 10 gadu vecumam murgu intensitāte sāks samazināties. Murgi parasti parādās no 4 līdz 6 no rīta. Vismaz aptuveni 25 procenti bērnu piedzīvo vienu murgu nedēļā.
Pieaugušajiem murgi parādās dažādos veidos. Daži no tiem ir ļoti reti, un daži to piedzīvo katru nedēļu. Murgu rašanās cēloņi ir daudz un var būt atšķirīgi katram cilvēkam, kurš tos piedzīvo.
Šeit ir daži izplatīti murgu cēloņi:
1. Stress
Stress ir viens no faktoriem, kas var izraisīt murgus. Stresu var izraisīt daudzas lietas, sākot no spiediena skolā, pārvietošanās vietām, spiediena darbā, ikdienas problēmām un beidzot ar skumjiem notikumiem, piemēram, mīļotā cilvēka nāvi.
2. Trauma
Murgus var izraisīt arī kāds traumatisks notikums, kas ir pieredzēts. Personai, kas cieš no PTSD vai pēctraumatiskā stresa traucējumiem, ir lielāka iespēja redzēt murgus.
Tas ir tāpēc, ka traumatiski notikumi, piemēram, nelaimes gadījumi, ievainojumi, iebiedēšana vai seksuāla uzmākšanās, kas ir piedzīvoti, var atkārtoties atmiņā caur murgiem.
Ne tikai parādās murgu laikā, bet arī tumšas atmiņas, kas izraisa traumas, var parādīties arī tad, kad kāds ir nomodā vai sapņo.
3. Miega trūkums
Miega grafika izmaiņas, kas izraisa neregulāru vai saīsinātu miega laiku, var izraisīt murgus. Arī kāds, kurš cieš no bezmiega vai miega traucējumiem, ir vairāk pakļauts murgiem.
4. Zāles noteikti
Ja lietojat noteiktas zāles, iespējams, ka lietotās zāles var izraisīt murgus. Daži zāļu veidi, kas var izraisīt murgainas blakusparādības, ir asinsspiedienu pazeminošas zāles, Parkinsona slimības zāles un antidepresanti.
Turklāt pārmērīga alkohola lietošana vai narkotiku, piemēram, amfetamīnu, lietošana arī bieži izraisa murgus.
5. Biedējošas grāmatas vai filmas
Filmas skatīšanās vai biedējošas grāmatas lasīšana pirms gulētiešanas var izraisīt murgus. Tas ir tāpēc, ka biedējoši stāsti grāmatās vai filmās var tikt atcerēti, kad mēs guļam un izraisa murgus
6. Ēd tuvu pirms gulētiešanas
Ēšana pārāk vēlu vakarā var stimulēt vielmaiņu un jūsu smadzenes būt aktīvākām miega laikā, kas var izraisīt murgus.
Kā pārvarēt murgus
Lai neradītu biežus murgus, varat rīkoties šādi:
Pietiekami gulēt
Lai miega kvalitāte varētu būt labāka un jūs bieži neredzētu murgus, mēģiniet vēlreiz pielāgot miega laiku. Ieteicams katru dienu iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā. Ja jums bieži ir miega traucējumi, izmēģiniet ieradumu, kas ātri aizmigs, vai pielietojiet to miega higiēna.
Ir dažādi veidi, ko var izmantot, viens no tiem ir izveidot ērtu un klusu guļamistabu. Ja tas nepalīdz, mēģiniet pirms gulētiešanas uzņemt siltu vannu, atpūsties vai meditēt.
Pārvaldiet stresu
Ja jūsu murgus izraisa stress vai nemiers, varat mēģināt runāt par to, kā jūtaties ar kādu, kuram uzticaties, lai mazinātu stresu. Turklāt veiciet relaksāciju, dziļi elpojot vai meditējot.
Ja ir veikti dažādi veidi, kā tikt galā ar stresu, bet stress joprojām turpinās, mēģiniet konsultēties ar psihologu.
Iziet psihoterapiju un ņemiet zāles no ārsta
Traumas vai noteiktu garīgu traucējumu, piemēram, PTSD vai trauksmes traucējumu, izraisītus murgus var ārstēt ar psihoterapiju. Viena no psihoterapijas metodēm, ko var veikt, lai pārvarētu murgus, ir kognitīvā uzvedības terapija.
Sūdzības par murgiem, ja nepieciešams, var pārvarēt arī tad, ja ārsts dod zāles, piemēram:trazodons, klonidīns, prazosīns, un olanzapīns.
Lai pārvarētu murgus, ko izraisa zāļu blakusparādības, ārsts var mainīt devu vai mainīt lietoto zāļu veidu.
Murgi patiesībā nav nopietna problēma, ja tie parādās tikai reizēm un neietekmē dzīves kvalitāti.
Tomēr, ja murgi parādās bieži un izraisa miega trūkumu, stresu, ikdienas aktivitātes, jums jākonsultējas ar psihiatru, lai saņemtu pareizo ārstēšanu, izmantojot terapiju vai medikamentus.
