Dispraksija ir kustību un koordinācijas traucējumi, ko izraisa nervu sistēmas attīstības anomālijas. Dispraksija ir iedzimta slimība, taču to ne vienmēr var noteikt no dzimšanas brīža.
Dispraksija atšķiras no apraksijas, lai gan izklausās līdzīgi. Dispraksiju raksturo kavēšanās, kad bērns sasniedz attīstības punktu, kas būtu jāsasniedz viņa vecuma bērnam. Kamēr apraksijai būs raksturīgs noteiktu spēju zaudēšana, kas iepriekš bija vai tika apgūta.
Dispraksija var rasties ikvienam, taču šis stāvoklis biežāk sastopams vīriešiem. Dispraksija nav saistīta ar intelekta līmeni, bet var samazināt slimnieka spēju mācīties. Šis stāvoklis var ietekmēt arī cietušā pašapziņu.
Dispraksijas cēloņi un riska faktori
Līdz šim dispraksijas cēlonis joprojām nav zināms. Tomēr ir aizdomas, ka šis stāvoklis rodas smadzeņu nervu sistēmas attīstības traucējumu dēļ. Tas var traucēt nervu signālu plūsmu no smadzenēm uz ekstremitātēm.
Koordinācija un ekstremitāšu kustība ir sarežģīts process, kurā iesaistīti dažādi nervi un smadzeņu daļas. Ja ir traucējumi vienā nervā vai smadzeņu daļā, var rasties dispraksija.
Ir vairākas lietas, kas var palielināt cilvēka dispraksijas attīstības risku, proti:
- Priekšlaicīgas dzemdības, kas dzimušas pirms 37 grūtniecības nedēļas
- Dzimis ar mazu dzimšanas svaru (LBW)
- Ja ģimenes loceklis cieš no dispraksijas vai koordinācijas traucējumiem
- Dzimis mātei, kura grūtniecības laikā smēķēja, lietoja alkoholu vai narkotikas
Dispraksijas simptomi
Dispraksijai raksturīga aizkavēta motora attīstība un traucēta koordinācija. Simptomi un sūdzības, ar kurām saskaras cilvēki ar dispraksiju, katram pacientam var būt atšķirīgi.
Zīdaiņiem ar dispraksiju rodas kavēšanās, lai sasniegtu attīstības punktu, kas būtu jāsasniedz viņa vecuma zīdaiņiem. Daži dispraksijas simptomu piemēri, ko var novērot zīdaiņiem, ir:
- Vēla sēdēšana, rāpošana, stāvēšana vai staigāšana
- Viņam ir grūtības veikt kustības, kurām nepieciešama koordinācija, piemēram, sakraut blokus vai sasniegt priekšmetus
Skolas vecumā bērni ar dispraksiju bieži vien nespēj pabeigt skolas darbus, izskatās slinki un neuzmanīgi. Parasti dispraksijas simptomi, ko var novērot bērniem, ir:
- Neuzmanīgs, piemēram, bieža lietu sasitīšana vai nomešana
- Grūtības koncentrēties, sekot norādījumiem un saprast informāciju
- Grūtības organizēt sevi un izpildīt uzdevumus
- Grūti vai lēni apgūt jaunas lietas
- Grūti iegūt jaunus draugus
- Izskatās slinks mācīties
- Grūti vai lēni ģērbjas vai sasien kurpju šņores
Dispraksija var turpināties arī pusaudža un pieaugušā vecumā. Dispraksijas simptomi, ko var novērot šajā vecumā, ir neveikls, neuzmanīgs, nespējīgs socializēties, grūti veikt sporta un mākslas aktivitātes, kā arī pārliecības trūkums.
Kad jāiet pie ārsta
Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja Jūsu bērnam ir iepriekš minētās sūdzības vai simptomi. Jums arī jānogādā bērns pie ārsta, ja novērojat jebkādus traucējumus vai aizkavēšanos augšanā un attīstībā.
Nepieciešama savlaicīga izmeklēšana un ārstēšana, lai bērni varētu paspēt un novērstu komplikācijas nākotnē.
Dispraksijas diagnostika
Lai diagnosticētu dispraksiju, ārsts uzdos jautājumus un atbildes ar vecākiem par bērna piedzīvotajām sūdzībām vai simptomiem, grūtniecības, dzemdību, augšanas un attīstības vēsturi, kā arī bērna un ģimenes veselības vēsturi.
Tālāk ārsts veiks antropometrisko izmeklēšanu, lai novērtētu bērna augšanu. Ārsts novērtēs arī bērna attīstību, piemēram, pēc Denveras vārtu guvums. Lai novērtētu bērna attīstību, ārsts var lūgt bērnam rakstīt, zīmēt, lēkt, sakārtot blokus, satvert vai veikt citas vienkāršas kustības.
Ņemiet vērā, ka ne visiem bērniem, kuri izskatās neveikli vai gausi, ir dispraksija. Bērnam ir dispraksija, ja viņam ir kustību un koordinācijas spējas, kas ir daudz zemākas par viņa vecuma vidējo rādītāju, un šī kavēšanās rada traucējumus viņa darbībā.
Diagnoze var izraisīt dispraksiju, ja iepriekš minētie simptomi parādās kopš bērnības un netiek atklāts neviens cits stāvoklis, kas izraisa šos simptomus.
Dispraksijas ārstēšana
Līdz šim nav tādas ārstēšanas, kas varētu izārstēt dispraksiju. Dažiem cilvēkiem ar dispraksiju, īpaši tiem, kuriem ir viegli simptomi, šis traucējums var uzlaboties līdz ar vecumu.
Ārsti ieteiks vecākiem un ģimenēm regulāri nodrošināt stimulāciju bērniem ar dispraksiju. Arī apkārtējie cilvēki, tostarp skolotāji un aprūpētāji, ir jāinformē un jāsniedz izpratne par šo stāvokli. Mērķis ir novērst stigmatizāciju vai sliktu uztveri, kas var pasliktināt bērna stāvokli.
Vecāku un apkārtējo cilvēku atbalsts ir ļoti svarīgs, lai palīdzētu bērniem ar dispraksiju panākt kavēšanos un pārvarēt šķēršļus, ar kuriem viņi saskaras.
Turklāt ir vairākas terapijas, ko ārsti var sniegt, lai palīdzētu cilvēkiem ar dispraksiju, proti:
- Ergoterapija, mācīt praktiskus veidus, kā veikt ikdienas rutīnas
- Fizioterapija vai fizikālā terapija, lai uzlabotu motoriskās prasmes
- Kognitīvā uzvedības terapija (CBT), lai mainītu cietēja domāšanu pret viņa ierobežojumiem, lai cietušā uzvedība un jūtas kļūtu labākas
Dispraksijas komplikācijas
Attīstības kavēšanās un koordinācijas traucējumi, kas netiek pareizi ārstēti, var izraisīt dispraksijas slimniekiem šādus apstākļus:
- Grūti socializēties
- Piedzīvo iebiedēšanu
- Cieš no uzvedības traucējumiem
- Nav pārliecināts
Pieaugušā vecumā dispraksija var izraisīt eksplozīvas emocijas, fobijas vai obsesīvi-kompulsīvu uzvedību.
Turklāt ir arī vairāki stāvokļi, kas bieži ir saistīti ar dispraksiju vai rodas kopā ar to, proti, ADHD, disleksija, autisms vai valodas apraksija.
Dispraksijas profilakse
Tā kā dispraksijas cēlonis nav zināms, nav noteikta veida, kā novērst šo stāvokli. Tomēr, lai samazinātu attīstības traucējumu risku bērniem, ir vairāki veidi, ko mātes var darīt grūtniecības laikā, proti:
- Ēdiet veselīgu un sabalansētu uzturu
- Izvairieties no saskares ar cigarešu dūmiem
- Nelietojiet alkoholiskos dzērienus
- Nelietojiet narkotikas bezrūpīgi
- Regulāri veiciet grūtniecības pārbaudes, lai uzraudzītu augļa stāvokli
