Papildus tam, ka depresija negatīvi ietekmē garīgos apstākļus, tā ietekmē arī cietušā fizisko veselību. Parādītās negatīvās sekas var būt dažādas, sākot no gremošanas problēmām līdz sirds slimībām.
Depresija ir garīgās veselības traucējumi, kas var ietekmēt slimnieku emocijas, domāšanas veidus un uzvedību. Cilvēki, kuri piedzīvo depresiju, parasti nav entuziasma par dzīvi, jūtas nepārtraukti, bezcerīgi skumji un pat domā par pašnāvību.
Depresijas ietekme uz ķermeni
Depresijas negatīvā ietekme uz slimniekiem ir milzīga. Šis garīgais stāvoklis var ne tikai kaitēt garīgi, bet arī izraisīt fiziskas sūdzības, tostarp:
1. Problēmas ar gremošanas sistēmu
Depresija ir cieši saistīta ar gremošanas sistēmas problēmām. Cilvēkiem ar depresiju parasti palielinās vai samazinās apetīte. Netika ņemta vērā arī patērētās pārtikas deva un uzturvērtība.
Tā rezultātā cilvēki ar depresiju ir pakļauti dažādām gremošanas problēmām, piemēram, sāpēm vai krampjiem vēderā, aizcietējumiem, kairinātu zarnu sindromsun čūlainais kolīts. Viņiem būs arī aptaukošanās, nepietiekama uztura risks, un smagos apstākļos var attīstīties geriatriskā anoreksija.
2. Samazināta dzimumtieksme
Depresija var arī sabojāt jūsu seksuālo dzīvi. tu zini. Cilvēkiem, kuriem ir depresija, ir tendence uz samazinātu libido, tāpēc viņi nevēlas nodarboties ar seksuālām aktivitātēm vai pat nejūt baudu seksa laikā.
Turklāt depresija var izraisīt arī anorgasmiju vai grūtības sasniegt orgasmu un erektilās disfunkcijas.
3. Traucēta smadzeņu darbība
Dažas smadzeņu daļas, tostarp hipokamps un prefrontālā garoza, var sarukt, kad cilvēks ir nomākts. Šīs smadzeņu daļas samazināšanās sekas ir samazināta spēja atcerēties, saglabāt atmiņas, pieņemt lēmumus un apstrādāt emocijas.
Turklāt depresija var izraisīt arī smadzeņu daļas, ko sauc par amigdalu, pārmērīgu darbu. Izmaiņas amigdalā ietekmē miega modeļus un cilvēku ar depresiju aktivitātes. Tagad Miega traucējumi cilvēkiem ar depresiju, piemēram, bezmiegs, var izraisīt arī citas veselības problēmas.
4. Sirds problēmas
Stresa hormoni, kas izdalās, kad cilvēks ir nomākts, var likt sirdij pukstēt arvien ātrāk. Ja šis stāvoklis tiek atstāts uz ilgu laiku, tas palielina sirds slimību risku. Viena no tām ir koronārā sirds slimība, kas var būt letāla.
5. Vājināta imunitāte
Depresija var mazināt cilvēka motivāciju dzīvot veselīgu dzīvesveidu. Tas novedīs pie ķermeņa enerģijas trūkuma un imunitātes samazināšanās. Kad organisma imunitāte novājinās, organisms nespēs cīnīties ar vīrusiem un baktērijām, tāpēc tas ir uzņēmīgāks pret slimībām.
Papildus iepriekš minētajām veselības problēmām depresija var izraisīt arī galvassāpes, sāpes vai vājuma sajūtu, kā arī sāpes, kas ilgst ilgu laiku un neuzlabojas ar ārstēšanu.
No iepriekš minētā skaidrojuma ir svarīgi atcerēties, ka depresija nav veselības problēma, ko var uztvert viegli un kas jāārstē nekavējoties. Ja to neievēro, cilvēku ar depresiju dzīves kvalitāte pasliktināsies gan garīgi, gan fiziski.
Ja rodas depresijas simptomi, nekavējoties jākonsultējas ar psihologu vai psihiatru. Veiciet ieteiktās pūles, lai pārvarētu depresiju, lai lēnām varētu dzīvot veselīgāku un laimīgāku dzīvi.
