Altruisms ir attieksme, kas tiecas piešķirt prioritāti citu interesēm, nevis savām. Tā ir slavējama attieksme, kas tiek īstenota tikai no patiesības un sirsnības, lai palīdzētu citiem, nevis piespiešanas, pienākuma, lojalitātes vai kāda īpaša iemesla dēļ.
Personas, kurām ir altruisms, tiek sauktas par altruistiem. Altruisma attieksme var izpausties dažādos veidos, piemēram, brīvprātīgā darbība dabas katastrofu upuriem, labdarība, vienkārši palīdzēšana citiem cilvēkiem uz šosejas.
Altruisma raksturojums
Ir vairākas lietas, kas var liecināt, ka kādam ir altruistiska attieksme. Šeit ir daži no tiem:
- Ļoti rūpējies par citu cilvēku labklājību
- Darīt labu, negaidot neko pretī
- Palīdzēt citiem, pat ja pastāv risks sev
- Labprāt padalīsies ar kaut ko, piemēram, pārtiku, kaut arī tev pietrūkst
Dažādi altruisma veidi
Altruismu iedala vairākos veidos, tostarp:
1. Tīrs altruisms
Tīrs altruisms vai pazīstams arī kā morālais altruisms ir altruisma veids, kas tiek īstenots bez pašvērtības vai atalgojuma sajūtas, pat ja izdarītais laipnības akts var kaitēt sev.
Šāda veida altruisms parasti izaug no morālajām vērtībām, kas iegūtas dzīves laikā un pēc tam izpaužas konkrētākās darbībās.
2. Ģenētiskais altruisms
Kā norāda nosaukums, tas ir altruisma veids, kas tiek veikts tuvākajiem ģimenes locekļiem. Šāda veida altruisms tiek īstenots, jo starp altruistu un saņēmēju pastāv ģimenes attiecības.
Piemēram, vecākais brālis ziedo, lai apmierinātu sava jaunākā brāļa un māsas vajadzības, vai vecāks smagi strādā, lai īstenotu sava bērna sapņus.
3. Savstarpējs altruisms
Lai gan altruisms ir paredzēts veikt bez jebkādām stīgām, ir arī altruisma veidi, kuru pamatā ir savstarpīgums, proti, dot un ņemt. Tas ir, kāds dara labu citiem, jo zina, ka kādu dienu šis cilvēks spēs atmaksāt savu laipnību.
Piemēram, jūs palīdzat kādam šobrīd, jo zināt, ka gadījumā, ja nākotnē saskaraties ar grūtībām, arī šī persona jums nevilcināsies palīdzēt.
Altruisma priekšrocības
Altruisms ir attieksme, kas var dot labumu gan citiem, gan sev. Pētījumi liecina, ka altruistiska uzvedība var uzlabot veselību gan fiziski, gan garīgi.
Piemēram, brīvprātīgajiem parasti ir veselīgs un veselīgs ķermenis, jo viņi ir pieraduši veikt fiziskas aktivitātes, kas saistītas ar brīvprātīgo darbību.
Turklāt pētījumi arī pierāda, ka cilvēki parasti izjūt lielāku laimi un pateicību pēc tam, kad ir izdarījuši labu citiem. Palīdzība citiem ir saistīta arī ar samazinātu stresa līmeni.
Uzlabojoties fiziskajai un garīgajai veselībai, altruisms galu galā bija saistīts arī ar ilgāku paredzamo dzīves ilgumu.
Tomēr paturiet prātā, ka pārmērīgs altruisms var apdraudēt jūsu veselību un drošību.
Piemēram, tu iedod pusdienas kādam, kuram, tavuprāt, vajag vairāk, lai gan pats neesi ēdis pusdienas. Tā vietā, lai sniegtu labumu, tas faktiski var izraisīt badu un risku saslimt.
Palīdzība citiem ir slavējama rīcība, taču neaizmirstiet par savām vajadzībām. Atcerieties vispirms parūpēties par sevi, tad par citiem.
Ja esat altruists un jums ir grūtības parūpēties par sevi vai pat bieži ciešat no zaudējumiem, palīdzot citiem, mēģiniet par to konsultēties ar psihologu. Tādā veidā jūsu altruisms var dot labumu citiem, kā arī jums pašiem.
