Saskaņā ar teoriju, kad jūs sērojat vai saņemat sliktas ziņas, ikviens piedzīvos 5 sērošanas fāzes, kas ir noliegšana, dusmas, kaulēšanās, depresija un pieņemšana. Katrā cilvēkā šīs fāzes var iziet dažādos veidos, secībā un dažādos laikos.
Teoriju par 5 sērošanas fāzēm pirmo reizi izvirzīja psihiatre Elizabete Kublere-Rosa. Pateicoties šai teorijai, psihologs vai psihiatrs var palīdzēt vadīt cilvēku, kad viņš savā dzīvē piedzīvo sarežģītu situāciju.
Skumjas un skumjas ir dabiska reakcija, kad kāds piedzīvo sliktu notikumu vai notikumu, neatkarīgi no tā, vai tā ir ģimenes locekļa nāve, šķiršanās vai nopietna slimība, piemēram, vēzis vai HIV. Lai gan piedzīvot ir normāli, patiesībā no šīs sajūtas ne vienmēr ir viegli atbrīvoties.
5 sērošanas fāzes, kas jums jāzina
Pēc traumatiska notikuma vai slikta notikuma cilvēks iziet šādus 5 sērošanas posmus:
1. Noliegšanas fāze (noliegums)
Noliegums ir pirmais sērošanas posms. Šajā posmā cilvēks mēdz šaubīties vai noliegt, ka piedzīvo sliktu notikumu. Piemēram, cilvēks, kuram tikko konstatēta nopietna slimība, var domāt, ka diagnozē ir kļūda.
Tā ir dabiska cilvēka reakcija, lai samazinātu emocionālo vai emocionālo sāpību, kas tiek izjusta. Tādā veidā ar laiku viņš sāks stāties pretī šai realitātei.
2. Dusmu fāze (dusmas)
Pēc noliegšanas fāzes pārdzīvošanas kāds, kurš sēro, jutīsies dusmīgs un nepieņems, ka piedzīvo sliktu notikumu. Tas var arī padarīt viņu neapmierinātu, jūtīgāku, nepacietīgāku un mainīgāku garastāvoklis.
Šajā posmā viņš var arī sākt uzdot tādus jautājumus kā "kāpēc es?" vai "ko es izdarīju nepareizi, ka tam jānotiek manā dzīvē?". Šīs dusmas var būt vērstas uz ikvienu — uz sevi, citiem, apkārtējiem priekšmetiem vai pat uz Dievu.
3. Sarunu fāze (kaulēšanās)
Tāpat kā ugunsgrēks, kas sākotnēji liesmoja un pēc tam nodzisa, dusmīgā fāze lēnām tiks nomainīta. Pēc dusmu fāzes pārdzīvošanas sērojošais cilvēks iziet cauri kaulēšanās fāzei. Tas ir cilvēka emocionālās aizsardzības mehānisma veids, lai viņš varētu atgūt kontroli pār savu dzīvi.
Šo posmu parasti raksturo vainas sajūta pret sevi vai citiem. Turklāt, ieejot šajā fāzē, viņi arī meklēs veidus, kā novērst sliktu notikumu rašanos nākotnē.
4. Depresijas fāze (depresija)
Pēc tam, kad mēģinājumi pretoties un mainīt skarbo realitāti, ko viņi piedzīvo, ir neveiksmīgi, sērojošais cilvēks jutīsies dziļi skumjš, vīlies un bezcerīgs. Tā ir daļa no normāla emocionālo brūču veidošanās procesa.
Šo depresijas fāzi parasti raksturo noguruma sajūta, bieža raudāšana, miega traucējumi, apetītes zudums vai pārēšanās, kā arī nevēlēšanās veikt ikdienas aktivitātes.
Var teikt, ka šī fāze ir visgrūtākā fāze, un tā ir jāuzmanās. Iemesls ir tāds, ka jūtamās skumjas un emocionālās sāpes var izraisīt idejas vai mēģinājumus izdarīt pašnāvību.
5. Saņemšanas fāze (pieņemšana)
Pieņemšana ir sēru fāzes pēdējais posms. Šajā posmā cilvēks spēj pieņemt faktu, ka sliktie notikumi, ko viņš piedzīvoja, patiešām ir notikuši un tos nevarēja mainīt.
Lai gan skumjas, vilšanās un nožēlas sajūtas joprojām var pastāvēt, taču šajā posmā cilvēks ir sācis mācīties un pielāgoties sadzīvošanai ar jauno realitāti un pieņemt to kā daļu no sava dzīves ceļa.
Patiesībā, ja cilvēks spēj domāt pozitīvi, viņš piedzīvoto rūgto pieredzi izmantos kā mācību, lai varētu kļūt par labāku cilvēku.
Padomi, kā piecelties no sliktiem notikumiem
Katrs pārdzīvos katru sērošanas posmu savā veidā un laikā. Jūs varat nepiedzīvot katru no iepriekš minētajām sērošanas fāzēm vai pat varat pāriet no vienas sēru fāzes uz otru. Tās visas ir normālas lietas un ir daļa no dziedināšanas procesa.
Tāpēc, lai palīdzētu jums vai jūsu tuvākajiem samierināties ar situāciju un pārvarēt nepatīkamus notikumus, mēģiniet ievērot dažus no šiem padomiem:
- Pavadiet vairāk laika ar sev tuvākajiem cilvēkiem. Tomēr, ja vēlaties būt viens, varat lūgt kādu laiku vienatnē, līdz jūtaties labāk.
- Izvairieties no dziļām bēdām vienatnē. Mēģiniet stāstīt stāstus vai atklāties ar tuvākajiem cilvēkiem vai cilvēkiem, kuriem uzticaties.
- Ja jums ir grūti sarunāties ar citiem cilvēkiem, mēģiniet izliet savu sirdi, katru dienu ierakstot savas emocijas, jūtas, sapņus vai cerības.
- Pārvaldiet stresu, iesaistoties aktivitātēs, kas ir jautras un var palīdzēt nomierināties, piemēram, regulāras fiziskās aktivitātes, meditācija vai lūgšana.
- Ēdiet sabalansētu uzturu un pietiekami atpūtieties.
- Izvairīties pārvarēšanas mehānismi nelabvēlīgas lietas, piemēram, alkoholisko dzērienu lietošana, narkotiku lietošana, smēķēšana vai savainot sevi.
Skumjas ir daļa no dzīves, kas bieži vien ir neizbēgama. Tomēr neļaujiet tam notikt ilgstoši.
Ja jums vai jūsu tuvākajiem pēc kāda slikta notikuma ir grūti pieņemt skarbo realitāti, īpaši, ja tas ir izraisījis veselības problēmu simptomus, piemēram, depresiju, trauksmes traucējumus, bezmiegu vai psihosomatiskus traucējumus, ieteicams konsultēties psihologs vai psihiatrs, jā.
