Katram vecākam ir svarīgi izprast agrīnās bērnības psiholoģiju. Tas ir nepieciešams, lai varētu maksimāli palielināt bērnu vispārējo attīstību gan rakstura, gan intelekta, gan emocionālā ziņā.
Agrīna bērnība ir bērnu izaugsmes un attīstības periods pirmajās 1000 dzīves dienās līdz aptuveni 5 līdz 7 gadu vecumam. Šajā laikā bērni piedzīvo strauju attīstību, sākot no fiziskas, kognitīvas un beidzot ar emocionāliem aspektiem.
Zināšanas par bērna attīstību un tās ietekmi uz bērnu psiholoģiju
Ir trīs agrīnās bērnības attīstības aspekti, kas ietekmē bērna psiholoģiju, proti:
1. Fiziskā izaugsme
Fizisko spēju izaugsmi un attīstību agrā bērnībā spēcīgi ietekmē iedzimtība un vides faktori. Šajā laikā ir svarīgi radīt vidi, kas stimulē izaugsmi, ļaujot bērniem izpētīt un izmēģināt jaunas lietas.
Arī šajā laikā vecākiem ir jāatpazīst bērnu izaugsmes un spēju attīstības stadija, piemēram, kādā vecumā bērniem jāspēj runāt, sēdēt, stāvēt, rāpot un staigāt.
2. Kognitīvā izaugsme
Bērna kognitīvā attīstība ir sākusi atpazīt, kad viņš spēj iemācīties un saprast priekšmetu skaņas, krāsas, formas un ikdienā lietoto valodu sev apkārt.
Šajā laikā turpinās attīstīties arī bērna iztēle un atmiņa. Bērniem novecojot un attīstoties smadzenēm, bērni arī iemācīsies atcerēties, atpazīt apkārtējo cilvēku balsis, izrādīt emocijas un domāt.
3. Sociālā, kultūras un emocionālā izaugsme
Sociālā, kultūras un emocionālā attīstība ir trīs savstarpēji saistītas puses. Šī attīstība parasti ietver vērtību, paradumu, dzīvesveida un prasmju apguvi, kas ietekmē bērna raksturu visas dzīves garumā.
Sociālā un kultūras attīstība ietekmē arī to, kā bērni ir saistīti ar citiem cilvēkiem, tostarp vecākiem, ģimenes locekļiem, vienaudžiem un apkārtējo sabiedrību. Šo aspektu lielā mērā ietekmē arī bērna audzināšanas stils.
Uzmanieties no psiholoģiskās traumas ietekmes uz bērniem
Lai normāli augtu un attīstītos, kā arī kļūtu par veseliem indivīdiem un labu raksturu, bērniem ir nepieciešams uzturvērtības atbalsts, psiholoģiskais atbalsts un labs vecāku audzināšanas stils.
Savukārt, ja agrā vecumā piedzīvojat psiholoģiskas traumas, piemēram, fiziskas vardarbības, emocionālas vai seksuālas vardarbības vai psiholoģiskas vardarbības dēļ, jūsu bērnam var rasties traucējumi garīgās, emocionālās vai fiziskās attīstības stadijā.
Traumas vai vardarbību, kas ietekmē bērna psiholoģisko stāvokli, var izdarīt ikviens, arī tuvākie, piemēram, vecāki, brāļi un māsas vai aprūpētāji.
Daži bērnu psiholoģiskās vardarbības piemēri ir bērnu apsaukāšana negatīvos vārdos, bērnu apvainošana, pazemošana, bērnu draudēšana ar vardarbību, iebiedēšanaun bērnu atstāšana novārtā vai novārtā.
Ne tikai slikta garīgā attīstība, bet arī bērnu psiholoģiskā vardarbība var apgrūtināt sociālo attiecību nodibināšanu ar citiem, bieži vien var rasties problēmas skolā vai pat devianta uzvedība.
Turklāt psiholoģiskas traumas var radīt arī lielāku risku bērniem kļūt nedrošiem un attīstīt dažādus garīgus traucējumus, piemēram, trauksmes traucējumus, smagu stresu, depresiju, PTSS un pat pašnāvības mēģinājumus. Tāpēc nevajadzētu par zemu novērtēt bērnu psiholoģisko vardarbību.
Ja jūsu bērns izrāda bailes vai izvairās no jums, nevēlas jūsos klausīties, šķiet, ka nevēlas sadarboties vai ir mazāk entuziasts par socializāciju ar citiem cilvēkiem, vai piedzīvo pēkšņas izmaiņas uzvedībā, jums jākonsultējas ar bērnu psihologu.
Jo ātrāk tiek atklātas bērnu psiholoģiskās problēmas, jo ātrāk var tikt veikta ārstēšana. Tas ir svarīgi, lai bērni varētu pareizi augt un attīstīties.
