Metilfenidāts ir zāles simptomu kontrolei uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi (ADHD). Šīs zāles lieto arī narkolepsijas, miega traucējumu, kas izraisa pēkšņu iemigšanu, ārstēšanai.
Metilfenidāts darbojas, līdzsvarojot ķīmisko savienojumu (neirotransmiteru) līmeni smadzenēs, proti, dopamīnu un norepinefrīnu smadzenēs. Tādā veidā var palielināt koncentrēšanos un fokusu, kā arī kontrolēt uzvedības traucējumus.
Metilfenidāta preču zīme: Concerta, metilfenidāta HCl, Prohyper 10
Kas ir metilfenidāts
| grupai | Recepšu medikamenti |
| Kategorija | Nervu sistēmas stimulators |
| Ieguvums | Atvieglo simptomus uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi (ADHD) un ārstē narkolepsiju. |
| Patērē | Pieaugušie un bērni no 6 gadu vecuma |
| Metilfenidāts grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā | C kategorija: Pētījumi ar dzīvniekiem ir parādījuši nelabvēlīgu ietekmi uz augli, taču nav kontrolētu pētījumu grūtniecēm. Zāles drīkst lietot tikai tad, ja paredzamais ieguvums pārsniedz risku auglim. Metilfenidāts var uzsūkties mātes pienā. Ja barojat bērnu ar krūti, nelietojiet šīs zāles, iepriekš nekonsultējoties ar savu ārstu. |
| Zāļu forma | Lēnas darbības tabletes un kapsulas |
Brīdinājumi pirms metilfenidāta lietošanas
Metilfenidātu nedrīkst lietot bezrūpīgi, un tam ir jābūt saskaņā ar ārsta recepti. Pirms šo zāļu lietošanas jāņem vērā vairākas lietas, tostarp:
- Pastāstiet savam ārstam par jebkādām alerģijām. Metilfenidātu nedrīkst ievadīt pacientiem, kuriem ir alerģija pret šīm zālēm vai deksmetilfenidātu.
- Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas grupas zāles monoamīnoksidāzes inhibitori (MAOI), piemēram, izokaboksazīds vai selegilīns. Metilfenidātu nedrīkst dot pacientiem, kuri pašlaik lieto vai nesen ir lietojuši šīs zāles.
- Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir glaukoma, smagi trauksmes traucējumi, Tureta sindroms, hipertensija, sirds mazspēja, aritmija, hipertireoze vai nesen ir bijusi sirdslēkme. Metilfenidātu nedrīkst ievadīt pacientiem ar šiem stāvokļiem.
- Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir vai kādreiz ir bijusi sirds slimība, insults, psihoze, depresija, bipolāri traucējumi, krampji, Reino sindroms, alkoholisms, epilepsija, narkotiku lietošana vai kādreiz esat mēģinājis izdarīt pašnāvību.
- Ārstēšanas laikā ar metilfenidātu nelietojiet alkoholiskos dzērienus.
- Pēc metilfenidāta lietošanas nevadiet transportlīdzekli un neveiciet darbības, kurām nepieciešama modrība, jo šīs zāles var izraisīt reiboni vai neskaidru redzi.
- Konsultējieties ar savu ārstu par metilfenidāta lietošanu bērniem, jo ilgstoša šo zāļu lietošana var ietekmēt jūsu bērna augšanu un attīstību.
- Pastāstiet savam ārstam, ja esat grūtniece, barojat bērnu ar krūti vai plānojat grūtniecību.
- Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas citas zāles, tostarp uztura bagātinātājus vai augu izcelsmes produktus.
- Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja pēc metilfenidāta lietošanas Jums ir alerģiska reakcija uz zālēm, pārdozēšana vai nopietna blakusparādība.
Metilfenidāta devas un lietošanas noteikumi
Ārsta nozīmētā metilfenidāta deva katram pacientam var būt atšķirīga atkarībā no stāvokļa, kuru vēlaties ārstēt. Šeit ir paskaidrojums:
Stāvoklis: ADHD
- Deva bērniem vecumā no 6 līdz 17 gadiem ir 5-10 mg 1-2 reizes dienā. Maksimālā deva ir 60 mg dienā, kas sadalīta vairākās devās.
- Deva pieaugušajiem ir 20 mg 1 reizi dienā no rīta. Maksimālā deva ir 60 mg dienā.
Stāvoklis: Narkolepsija
- Deva pieaugušajiem ir 20-30 mg dienā, kas sadalīta vairākās devās.
Kā pareizi lietot metilfenidātu
Pirms metilfenidāta lietošanas ievērojiet ārsta ieteikumus un izlasiet informāciju, kas norādīta uz zāļu iepakojuma etiķetes. Nesamaziniet vai nepalieliniet devu un nelietojiet zāles ilgāk par ieteicamo laiku.
Metilfenidāta tabletes jālieto 30–45 minūtes pirms ēšanas vai tukšā dūšā. Norijiet zāles veselas, uzdzerot glāzi ūdens, zāles nesadaliet un nekošļājiet.
Lai panāktu maksimālu ārstēšanas efektu, metilfenidātu ieteicams lietot regulāri katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Nelietojiet metilfenidātu naktī, jo tas var izraisīt bezmiegu.
Nepārtrauciet lietot šīs zāles bez ārsta norādījumiem, lai novērstu abstinences simptomu rašanos.
Ja stāvoklis ir uzlabojies, ārsts pirms ārstēšanas pārtraukšanas pakāpeniski samazinās metilfenidāta devu, lai nerastos abstinences simptomi.
Ja esat aizmirsis lietot metilfenidātu, nekavējoties ieņemiet to, ja pārtraukums ar nākamo lietošanas grafiku nav pārāk tuvu. Ja tas ir tuvu, ignorējiet to un nedubultojiet devu.
Metilfenidāts var izraisīt atkarību. Tāpēc ir svarīgi lietot šīs zāles atbilstoši ārsta norādītajai devai.
Uzglabājiet metilfenidāta tabletes vai kapsulas slēgtā traukā vēsā telpā. Sargājiet šīs zāles no tiešiem saules stariem un glabājiet tās bērniem nepieejamā vietā.
Metilfenidāta mijiedarbība ar citām zālēm
Dažas zāļu mijiedarbības sekas, kas var rasties, ja metilfenidātu lieto kopā ar noteiktām zālēm, ir:
- Paaugstināts hipertensīvās krīzes risks, kas var būt letāls, ja to lieto kopā ar šīs klases zālēm monoamīnoksidāzes inhibitori (MAOI), piemēram, izokaboksazīds vai selegilīns
- Palielināts klonidīna blakusparādību risks
- Paaugstināts fenitoīna un triciklisko antidepresantu līmenis asinīs
- Samazināta antihipertensīvo zāļu efektivitāte
Metilfenidāta blakusparādības un briesmas
Dažas blakusparādības, kas var rasties pēc metilfenidāta lietošanas, ir:
- Slikta dūša vai vemšana
- Galvassāpes vai reibonis
- Apetītes zudums
- Bezmiegs vai miega traucējumi
- Nervozs
Konsultējieties ar savu ārstu, ja iepriekš minētās blakusparādības nepāriet vai pasliktinās. Nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja ir alerģiska reakcija pret zālēm vai nopietnāka blakusparādība, piemēram:
- Biežas un nekontrolējamas kustības vai raustīšanās
- Neskaidra redze
- Ilgstoša un sāpīga erekcija (priapisms)
- Krampji vai ģībonis
- Sirdslēkme, ko var raksturot ar tādiem simptomiem kā sāpes krūtīs un elpas trūkums
- Garīgi traucējumi, tostarp domas par pašnāvību
- Asinsrites traucējumi, īpaši roku un kāju pirkstos, kam raksturīgs nejutīgums, drebuļi, čūlas bez redzama iemesla, roku un kāju pirksti izskatās bāli, sarkani vai zilgani
- Lēnāks svara pieaugums bērniem
- Insults, ko var raksturot ar tādiem simptomiem kā runas grūtības, sejas, roku vai kāju nejutīgums vai līdzsvara zudums
