Piekļuve sociālajiem tīkliem ir jautri. Tomēr, ja to nepavada laba paškontrole, sociālajiem medijiem ir sekas, kas var jūs apgrūtināt, jums pat nemanot.
Gandrīz katru dienu sociālo tīklu lietotāji augšupielādē savus labākos fotoattēlus, statusus un videoklipus. Šī aktivitāte kļūst tik jautra, jo citiem cilvēkiem tiek piedāvāta "atlīdzības" sistēma patīk nedz komentāri. Patiesībā ir cilvēki, kuri sociālajos tīklos var melot par savu dzīvi.
Sociālo mediju ietekme uz cilvēka garīgo veselību
Cilvēki vecumā no 18 līdz 25 gadiem parasti izmanto sociālos tīklus, lai iegūtu jaunāko informāciju par lietām, kas izplatās, iegūtu jaunus draugus vai vienkārši stiprinātu draudzību. Diemžēl daži no viņiem ir ieslodzīti zemā pašvērtējumā pēc sociālo mediju izmantošanas.
Par to liecina pētījumi, kuros teikts, ka aptuveni 88% cilvēku salīdzinās savu dzīvi ar citu cilvēku dzīvēm, kas parādās sociālajos medijos. Tas var likt viņiem justies nepilnvērtīgiem un domāt par sevi negatīvi.
Ir zināms, ka šis domāšanas veids palielina cilvēka risku piedzīvot pīles sindroms vai neveselīgiem domu modeļiem, piemēram toksisks pozitivitāte.
Cits pētījums arī parādīja, ka pusaudžiem, kuri bieži piekļūst sociālajiem medijiem vairāk nekā 2 stundas dienā, ir lielāks risks piedzīvot psiholoģiskus traucējumus, sākot no trauksmes līdz depresijai.
Kāpēc šī sociālo mediju ietekme var notikt?
Ja tikai pamatojoties uz sociālajiem medijiem, citu cilvēku dzīve patiešām var izskatīties tik jautra. Tagad cilvēki, kas to redz, var aizmirst, ka arī citiem cilvēkiem, protams, ir problēmas dzīvē, tāpat kā viņam.
Viņš redz tikai to, kas ir citiem cilvēkiem, bet ne viņam. Tas var likt viņam justies mazāk pateicīgam, nepilnvērtīgam vai greizsirdīgam par citu cilvēku dzīvi.
Turklāt atalgojuma sistēma, kas pastāv sociālajos medijos, var likt cilvēkam spriest par sevi, pamatojoties uz daudz vai nē patīk un komentāri ko viņš ieguva.
Galu galā viņš ļoti centīsies, pat līdz atkarībai, piesaistīt citu uzmanību, lai palielinātu viņa atzinību par sevi. Tas riskē likt viņam justies nedroši un negatīvi, ja viņš nesaņem summu patīk daudz.
Sociālo mediju atvēršana ļauj arī citiem cilvēkiem brīvi komentēt. Citu cilvēku negatīvie komentāri noteikti var aizskart jūtas un likt kādam justies, ka viņi nav tā vērti.
Sociālo mediju saprātīga izmantošana
Pārāk ilgu laiku pavadīt, skatoties uz citu cilvēku dzīvi sociālajos medijos, ir tas pats, kas piepildīt savas smadzenes ar mazāk svarīgu informāciju. Faktiski, ja tos izmanto pareizi un saprātīgi, sociālie mediji var būt efektīvs līdzeklis pozitīvas lietas radīšanai reālajā pasaulē.
Ir vairākas vadlīnijas, ko varat darīt, lai izvairītos no sociālo mediju negatīvās ietekmes, tostarp:
- Mēģiniet šad un tad atturēties no sociālajiem medijiem un tehnoloģijām. Tā vietā dodieties kopā ar draugiem vai ģimeni bez sīkrīka, lai varētu kvalitatīvi pavadīt laiku ar tuvākajiem cilvēkiem.
- Pirms augšupielādēsit savu izplūdi sociālajos medijos, rūpīgi pārdomājiet sekas, kas radīsies.
- Padomājiet par saviem dzīves mērķiem un plāniem, piemēram, mērķiem, ko vēlaties sasniegt skolā, koledžā vai darbā, un pēc tam izmantojiet sociālos medijus kā līdzekli savu mērķu sasniegšanai.
- Nosakiet saturu, kad un kā jūs izmantosit sociālos medijus, lai sasniegtu savus mērķus. Vienmēr jautājiet sev, vai augšupielādētais palīdzēs jums sasniegt šo mērķi.
- Neatbildiet uz visiem negatīvajiem komentāriem vai reakcijām par jums vai citiem cilvēkiem vai jebko citu sociālajos medijos, lai jūs varētu saglabāt pozitīvu domāšanu.
- Izvairieties no ieraduma meklēt sliktas ziņas sociālajos medijos (doomscrolling).
- Ik pa laikam veiciet sociālo mediju detoksikāciju un koncentrējieties uz apkārtējiem cilvēkiem, piemēram, partneri, ģimeni vai draugiem.
Sociālo mediju ietekme var atturēt cilvēku no kvalitatīvas un laimīgas dzīves. Tāpēc mēģiniet pielietot iepriekš minētās metodes, lai sociālie mediji jums būtu ne tikai izklaidējoši, bet arī noderīgi.
Ja jūtat, ka jums ir problēmas ar sociālo mediju lietošanu vai varbūt jūsu draugi un ģimene bieži sūdzas, ka izmantojat sociālos tīklus pārāk daudz, nevilcinieties konsultēties ar psihologu, labi?
